Itālijas prezidentūras prioritātes un aktivitātes. Analītisks apskats.

Apskats Nr.5.

2014.gada septembris

Itālijas pieredze un politikas aktualitātes

Itālija ir viena no vispieredzējušākajām ES dalībvalstīm ES Padomes prezidējošās valsts statusā - kopš 1959.gada Itālija jau vienpadsmit reizes ir bijusi šajā godpilnajā statusā. Visi galvenie Itālijas prezidentūras pasākumi tiek plānoti Romā un Milānā.

Viens no Itālijas prezidentūras, kas sākās š.g. jūnijā, pirmajiem izaicinājumiem bija darbs ar jaunajiem Eiropas Parlamenta deputātiem, kas tika ievēlēti nepilnu mēnesi pirms Itālija pārņēma atbildību par Eiropas Padomes darbu. Kopā ar Itāliju prezidentūras trio sastāvā tika iekļauta arī Latvija, kas 2015.gada janvārī no Itālijas pārņems prezidējošās valsts lomu un Luksemburga, kura vadības grožus saņems no Latvijas 2015.gada otrajā pusē.

Itālijas loma Eiropas integrācijā kā vienai no sešām dibinātājvalstīm, kas 1951.gadā parakstīja Eiropas Ogļu un Tērauda kopienas izveidošanas līgumu, ir nenoliedzama. Lai arī premjerministra Berluskoni laika valdības bija eiroskeptiski noskaņotas, tomēr turpmākie Itālijas premjerministri turpināja atbalstīt vienotas un stipras Eiropas ideju.

Itālija pārņēma Eiropas Padomes prezidentūru laikā, kad tās ekonomiskā situācija joprojām atradās ekonomiskās grūtībā - nebija nodrošināts līdzsvarots valsts budžets un liela daļa uzmanības bija jāvelta valsts ārējā parāda mazināšanai. Tāpat Itālijas valdībai neļāva atslābināties arī pieaugošais bezdarbs jauniešu vidū, kurš gada sākumā bija sasniedzis 40% atzīmi, kā arī samilzusī problēma ar nelegālajiem imigrantiem no Āfrikas kontinenta.

Itālijas premjerministrs Matteo Renzi, kurš šajā amatā stājās š.g. februārī, uzsāka daudzsološu darbību, solot būtiskas politiskās reformas un ekonomisko izaugsmi. Neskatoties uz tuvojošos prezidentūru, Matteo Renzi izvēlējās Itālijas valdībā likvidēt Eiropas lietu ministra posteni, tādējādi pats pārņemot Itālijas prezidentūras ES portfolio vadību.

Itālijai tās prezidentūras laikā ir jārēķinās ar jaunas Eiropas Komisijas izveidi, jo līdzšinējās Eiropas Komisijas mandāts beigsies š.g. 31. oktobrī, un Eiropas Padomes prezidenta amatā ir izraudzīts Polijas premjerministrs Donalds Tusks.

Itālija pārņēma prezidentūru laikā, kad stājās spēkā jaunais ekonomiskās izaugsmes un bezdarba mazināšanas likumdošanas ietvars. Jaunais ietvars nosaka, ka stratēģijas Eiropa 2020 ietvaros īpaša uzmanība ir veltāma digitālo pakalpojumu attīstībai un ekonomiskās un monetārās savienības reformai.

 

Galvenās prioritātes

Ekonomiskās izaugsmes stimulēšana un bezdarba mazināšana ir Itālijas prezidentūras galvenā prioritāte. Viena no iniciatīvām, ko Itālija virza savas prezidentūras pirmajos mēnešos, ir sarunas ar ASV par Transatlantisko tirdzniecības un investīciju partnerību. Savukārt, attiecībā uz nodarbinātības politikas sekmēšanu, priekšplānā tika izvirzīti jauniešu bezdarba mazināšanas pasākumi, kā arī darbaspēka mobilitāte un sociālās dimensijas stiprināšanas Ekonomiskās un monetārās savienības ietvaros.

Eiropas Savienības nodarbinātības un  sociālo lietu ministru 2014.gada 17.-18.jūlija neformālajā sanāksmē īpaša uzmanība tika pievērsta vairākiem ES darbaspēka mobilitātes politikas jautājumiem:

  • darbaspēka mobilitātes šķēršļu tālāka mazināšana (kvalifikāciju atzīšanas uzlabošana, sociālās drošības shēmu koordinēšanas modernizēšana, informācijas apmaiņas sociālās drošības jautājumos uzlabošana);
  • atbalsts darba meklētāju un brīvo darbavietu pārrobežu savietošanai (brīvas pārvietošanās atvieglošana, atbalsts darba meklēšanai ārzemēs, prasmju klasifikācija un savietošana, ES instrumentu izmantošana);
  • ar darbaspēka mobilitāti saistīto ekonomisko un sociālo izaicinājumu risināšana (sociālā iekļaušana, pienācīgu darba apstākļu nodrošināšana, datu vākšanas un analīzes uzlabošana).

Attiecībā uz ekonomiskās izaugsmes sekmēšanu un nabadzības mazināšanu, Latvija ir starp tām ES dalībvalstīm, kuras uzskata, ka nozīmīga loma nabadzības novēršanā ir iekļaujošam, labi funkcionējošam darba tirgum, izglītības un apmācības sistēmām, kā arī darba vietu kvalitātei.  Vienlaikus svarīga ir arī sociālās drošības, sociālās aizsardzības, aktīvās nodarbinātības pasākumu un sociālo pakalpojumu pieejamība un to savstarpējā salāgotība. Tāpēc Latvija pauž nostāju, ka nabadzības samazināšanas jautājumam ir jābūt visu iesaistīto nozaru dienaskārtībā.  

Itālijas prezidentūra uzsver, ka ir izstrādātas vairākas ES iniciatīvas, lai risinātu iepriekšminētos jautājumus, piemēram, Eiropas Platforma cīņai pret nedeklarēto darbu, Eiropas Nodarbinātības dienestu tīkla (turpmāk – EURES) reforma, pilnveidots regulējums darbinieku nosūtīšanas jomā, elektroniskā informācijas apmaiņa sociālās drošības jautājumos un citas.

Viens no Itālijas prezidentūras darba kārtības jautājumiem ir arī sociālā uzņēmējdarbība, kurai pēdējos gados tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība. Itālijas prezidentūra uzsver, ka pieaugošas uzmanības pamatā ir tas, ka sociālie uzņēmumi spēj piedāvāt jaunus risinājumus arvien daudzveidīgākajām Eiropas sabiedrības vajadzībām, kā arī jaunu darbavietu potenciāls šajā sektorā. Itālijas prezidentūra vēlas veicināt dalībvalstu pārstāvju viedokļu apmaiņu par pieredzi sociālās uzņēmējdarbības veicināšanas jomā un papildu iespējām ES līmenī atbalstīt sociālo uzņēmējdarbību.

Ņemot vērā Itālijas ģeogrāfisko atrašanos, migrācija ir viens no jautājumiem, kuriem Itālija pievērš īpašu uzmanību. Savas prezidentūras laikā Itālija rosina izveidot kopēju Eiropas migrācijas politiku, tas ietver migrācijas un patvēruma jautājumus. Šo jautājumu sakarā Itālijas prezidentūra vēlas samazināt birokrātiju un veicināt pārredzamību, pārskatatbildību un digitalizāciju, lai nodrošinātu efektīvu sadarbību starp ES iestādēm.

Savukārt, attiecībā uz ārējo tiešo investīciju piesaisti, Itālija lielas cerības liek uz 2015.gadā Milānā notiekošo EXPO 2015 un vēlās radīt tematisku sinerģiju starp prezidentūras laikā notiekošajiem pasākumiem un EXPO 2015. Tieši tāpēc arī Milānā ir jau notikuši un vēl notiks vairāki svarīgi Prezidentūras pasākumi, tajā skaitā Āzijas-Eiropas (ASEM) sanāksme. Turklāt EXPO izstādes pamattēma ir „Paēdināt planētu. Enerģija dzīvei.”, kas sasaucas ar lauksaimniecības, enerģijas un vides jautājumiem. Attiecībā uz enerģijas politikas jautājumiem, ir plānots, ka š.g. oktobrī Eiropas Padomes lems par kopēju ietvaru klimata un enerģijas politikām līdz 2030.gadam. Itālijas prezidentūra ir jau iezīmējusi jautājumu par iekšējo enerģijas tirgu.

Itālija, atšķirībā no daudzām citām ES dalībvalstīm, atbalsta vienotā telekomunikāciju tirgus izveides priekšlikumu. Itālijas prezidentūra ir izvirzījusi uzdevumu mazināt Eiropas digitālā tirgus fragmentāciju, kas ietver arī jautājumu par datu aizsardzību. Arī Latvijas prezidentūras laikā plānots aktualizēt digitālā potenciāla iespēju izmantošanu ES nākotnes attīstībai un akcentēt trīs galvenās tēmas - uzticamības veicināšanu Digitālajā vienotajā tirgū, Publiskā sektora modernizāciju un Drošību digitālajā vidē.

Itālija atbalsta integrētāku Eiropas aizsardzības politiku, tādējādi ir sagaidāms, ka turpmākajos prezidentūras mēnešos Itālija lielāku uzmanību pievērsīs Eiropas kopējās ārlietu un drošības politikas stiprināšanai.

Finanšu sektora jautājumos Itālija kā prioritāti ir noteikusi nepieciešamību turpināt Grieķijas prezidentūras laikā uzsākto darbu pie finanšu pakalpojumu regulas.  Īpaša uzmanība ir diskusijām par vairākiem direktīvu projektiem, tajā skaitā par direktīvas par pensiju shēmu darbību projektu, maksājumu pakalpojumu direktīvas projektu un citiem. 

 

Prezidentūras turpinājums

Latvija ES Padomes prezidējošās valsts pienākumus no Itālijas pārņems 2015. gada pirmajā pusgadā, nododot tos Luksemburgai 2015. gada jūlijā. Latvija kā daļa no Itālijas, Latvijas un Luksemburgas prezidentūru trio nodrošinās Itālijas prezidentūras programmas pēctecību darbā pie priekšlikumiem, kas vērsti uz ekonomisko izaugsmi un nodarbinātības veicināšanu.

 

Informatīvie avoti:

Itālijas prezidentūras oficiālā vietne.

Italy’s presidency of the EU’s Council of Ministers, European Voice.  A look at Italy’s domestic politics, relationship with the EU and the agenda for the next six months at the helm of the Council of Ministers.

www.euractiv.eu

www.europa.eu

 

 

Raksts ir sagatavots sadarbībā ar Francijas ekspertu tīklu FranceXP projekta „APLIS - Atbalsts pilsoniskajai līdzdalībai ilgtspējīgā sadarbībā” ietvaros, ko līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.